Jūs atrodaties:

Citu produktu īpašības

Ziedputekšņi un bišu maize

Ziedputekšņi būtībā nav biškopības produkts, jo tie veidojas visos augu ziedos un nodrošina augu sugas tur­pināšanu. Taču tikai bites prot savākt ziedputekšņus lielos daudzumos un kopā ar nektāru un siekalām izveidot no tiem ovālus vai ieapaļus graudiņus — nastiņas. Savāktos putekšņus bites ievieto šūnās, virsū uzpilda medu un aizvāko, tādējādi sagatavojot barības vielu — bišu maizi. Bišu maize atšķiras no ievāktajiem putekšņiem ar stipri skābu reakciju (pH-4,3) un bagātu B grupas vitamīnu saturu. Bišu maizi organisms izmanto vieglāk nekā putekšņus.

Ziedputekšņu ķīmiskais sastāvs ir stipri atšķirīgs un atkarīgs no tā, no kādas augu sugas vai sugām tie ir ievākti. Putekšņi satur ūdeni (vidēji ap 12%), olbaltumvielas un aminoskābes (ap 30%), ogļhidrātus (ap 28%), minerālvielas (ap 3%), organiskās skābes, fermentus, pigmentus, hor­monus, antibiotiskās vielas un citus savienojumus. No šī uzskaitījuma ir redzams, ka putekšņi ir īsts dabas veidots koncentrāts, kur atrodams viss, kas nepieciešams organisma dzīvības norisēm.

Tautas medicīnā ziedputekšņus nelielos apjomos lietoja jau sen. No tiem tika gatavoti galvenokārt dzē­rieni ar pienu un medu, un lietoti kā organisma stimulatori pēc slimībām, arī pavasara noguruma laikā. Zinātniskajā medicīnā putekšņu lietošana sākta ap mūsu gadsimta piecdesmitajiem gadiem, tātad rela­tīvi nesen. Lietojot ziedputekšņus dažādu slimību ārstēšanai, ir kon­statēts, ka tie labvēlīgi ietekmē slimnieku vispārējo stāvokli, uzlabo pašsajūtu, normalizē zarnu trakta mikrofloru. Ziedputekšņus kopā ar medu (attiecībās 1:1 vai 1:2) izmanto hipertoniskās slimības, nervu un en­dokrīnās sistēmas slimību ārstēšanai, vīriešiem priekšdziedzera iekaisuma (prostatīta) ārstēšanai un profilaksei, aknu un nieru darbības normalizēšanai.

Ziedputekšņi un bišu maize, pateicoties to daudzpusīgajam ķīmis­kajam sastāvam, stimulē organisma aizsargspēju, tāpēc tos iesaka lietot arī profilaktiskiem nolūkiem. Saauk­stēšanās slimību profilaksei tos ieteic lietot rudenī pa ēdamkarotei vienu reizi dienā (brokastīs), bet pavasarī — kā nogurušā organisma biostimulatoru. Ziedputekšņus izmanto arī kosmētiskiem nolūkiem krēmos kopā ar bišu māšu peru pieniņu un veterinārijā, galvenokārt putnu barī­bas papildināšanai ar vitamīniem un mikroelementiem.

Dažkārt cilvēki atturas no zied­putekšņu lietošanas, uzskatot, ka tie var radīt alerģiskas reakcijas. Literatūrā ir dati, ka alerģiju rada tie putekšņi, kas izplatās ar vēju (Entomofīlie putekšņi) un tādējādi iekļūst elpošanas ceļos. Entomofīlie putekšņi, kurus pārnes kukaiņi, alerģiju neizraisa. Tātad bišu ievāktie ziedputekšņi šajā ziņā nav bīstami. Turklāt ir arī zināms, ka, lietojot putekšņus iekšķīgi, tie alerģiskas parādības neizraisa. Ja nu kādam cilvēkam tiešām ir izteikta jutība pret bišu ievāktajiem ziedputekšņiem, tāpat kā, piemēram, dažiem pret zemenēm vai citiem produktiem, tad no putekšņu lietošanas jāatturas.

Bišu māšu peru pieniņš

Bišu māšu peru pieniņš (turpmāk tekstā — peru pieniņš) ir unikāls biškopības produkts, ko darba bites ražo bišu mātes barošanai. Peru pieniņš ir iedzeltena recekļveida masa ar perlamutra spīdumu īpat­nēju smaržu un skābu garšu (pH=3,6—3,8). Gaisa skābekļa un saules staru iedarbībā peru pieniņš kļūst neaktīvs. Neaktīvs (dabisks) peru pieniņš satur ūdeni (65—68%), olbaltumvielas (14—18%), ogļhi­drātus (9—18%), taukvielas, mine­rālvielas (ap 15 mikroelementu), vitamīnus (svarīgākais E vitamīns), hormonus, nukleīnskābes u.c. Peru pieniņu var saglabāt aukstumā (-2— -5° C) vai arī liofilizējot — žāvējot zemā temperatūrā, vakuumā. Šādā veidā gatavo apilaka pulveri un tabletes.
Peru pieniņam piemīt izteikta antibakteriāla aktivitāte (gan bakteriostatiska, gan baktericīda) un stimulējoša iedarbība uz cilvēka organismu.

Peru pieniņa lietošana zinātniskajā medicīnā sākta 1955. gadā Francijā un Itālijā. Konstatēts, ka tas labvēlīgi ietekmē organisma aizsargspējas, sevišķi bērniem un veciem cilvēkiem. Peru pieniņš normalizē arteriālo asinsspiedienu, novērš asinsvadu spazmas, samazina cukura daudzumu asinīs diabēta slimniekiem. Preparātu lieto ateroskerozes, stenokardijas, bronhiālās astmas, reimatisma un citu slimību ārstēšanai. Interesanti ir pētījumi par peru pieniņa lietošanu pret novecošanos. Peru pieniņš labvēlīgi ietekmē vecu cilvēku organismu, uzlabo asinsriti, sevišķi kapilāros, normalizē asinsspiedienu, holesterīna līmeni asinīs, samazina galvassāpes un reiboņus, uzlabo ēstgribu, pašsajūtu, miegu.
Peru pieniņa efekts organismā atkarīgs no tā lietošanas veida, laika un devas. Izrādās, ka lietojot iekšķīgi (kopā ar medu vai putekšņiem), ārstnieciska efekta nebūs, jo kunga sula deaktivē peru pieniņa ārstnieciskās īpašības. Visefektīvāk lietot peru pieniņu zem mēles, kur tas pilnvērtīgi uzsūcas un dod maksimālu labumu. Tāpat devai jābūt pietiekami lielai (200-400 mg dienā), jo pētījumos ir pierādīts, ka vājas peru pieniņa koncentrācijas var pat paātrināt, stimulēt dažu mikroorganismu augšanu. Peru pieniņu nedrīkst lietot vakarā, tas var traucēt miegu.

Tā kā peru pieniņš ir īpaši spēcīgs biostimulators, tā lietošanā noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu — gan nepieciešamības, gan lietošanas dau­dzuma un ilguma ziņā, jo izrādās, ka ir ari cilvēki, kas peru pieniņu nepanes. Šādā gadījumā rodas galvassāpes, miega traucējumi, bet, lietojot sejas krēmus ar peru pieniņu — ādas apsārtums, izsitumi.
Peru pieniņa īpašību un pielie­tošanas iespēju pētījumi vēl turpinās.

Propoliss (bišu līme)

Propoliss — zaļganbrūna, sveķaina masa ar specifisku, patīkamu smaržu. Ar propolisu bites salīmē kāres, aizdara spraugas, pielīmē sedziņu, iebalzamē stropā iekļuvušus dzīvniekus — peles u.c. Propoliss grieķu valodā nozīmē "priekšpilsēta". Tātad šī viela stropā kalpo bišu "pilsētas" aizsardzībai. Stropā propoliss darbojas kā dezinficētājs un siltuma izolators.

Šīs propolisa īpašības sākotnēji tika izmantotas arī tautas medicīnā. No­pietni propoliss tiek pētīts tikai kādus 40—50 gadus. Ir noskaidrots propolisa ķīmiskais sastāvs, bet atkarībā no augu valsts rakstura tā sastāvs ir mainīgs. Vidēji propolisā ir ap 55% sveķu un balzāmu, ap 30% vaska, ap l0% ēterisko eļļu un 5% ziedputekšņu.

Propolisu lieto tautas medicīnā un arī zinātniskajā medicīnā gan dabiskā veidā, gan dažādu pagatavojumu — eļļas un spirta šķīduma un ziedes veidā."

Tautas medicīnā propolisu lietoja ārīgi, galvenokārt furunkulu, karbunkulu un citādu augoņu ārstēšanai, jo tam piemīt izteikta baktericīda un dezinficējoša darbība. Lietoja dabisku propolisu, to ne­daudz pasildot un tad plānas plātnītes veidā uzliekot slimajai vietai, vai arī gatavoja ziedi, šķīdinot propolisu siltā eļļā, sviestā vai nesālītos cūku taukos (500 g taukvielu šķīdina 100 g propolisā). Ar dabisku propolisu ārstētas arī kārpas, varžacis, locītavu un zobu sāpes un citas vainas. Īpaši liela pieredze propolisā lietošanā uzkrata veternārmediķiem, no viņiem daudzi ieteikumi ir pārņemti mūsdienu zinātniskajā medicīnā.

Ar propolisā šķīdumu eļļā vai ar ziedi var ārstēt iesnas to sākuma periodā, sevišķi bērniem. Propolisu izmanto arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai gan eļļas, gan spirta šķīduma veidā. To lietojot, samazinās sāpes un smaguma sajūta, uzlabojas vispārējā pašsajūta.

Propolisā ziedi izmanto ādas slimību ārstēšanai. Gūti panākumi ekzēmas, epidermofitijas un pat rozes slimnieku stāvokļa uzlabošanā. Šī ziede labi dziedē iekaisumus un brūces, kas     rodas, apstarojot onkoloģiskos slimniekus. Tāpat propolisā ziedi var ieteikt jaunajām mātēm pret krūšu galu plaisāšanu.

Lietojot propolisā preparātus iekšķīgi, tomēr ir jābūt uzmanīgiem, jo ar pret propolisu var būt paaugstināta jutība, sevišķi bērniem. Sākot lietošanu, vajag sākt ar 1/3—1/2 pilnas devas. Ja nekādas nepatīkamas sajūtas nerodas, tad var lietot pilnu devu.

Vasks

Vasks, tāpat kā medus, ir viens no senākajiem biškopības produktiem, ko ieguva un izmantoja jau senie dravnieki. Latviešu tautasdziesmās bieži tiek minēts vaska ritulītis vai ritenītis, vaska cimdi utt. Vasks ir augstāko taukskābju un vienvērtīgo spirtu esteris ar komplicētu ķīmisko uzbūvi. Atšķirībā no pārējiem biškopības produktiem, vaskam nav specifisku ārstniecisku īpašību, tā lietošana saistīta galvenokārt ar fizikālajām īpašībām — plastiskumu un siltuma saglabāšanu.

Vasku izsenis lieto farmācijā un kosmētikā kā komponentu krēmu, ziežu, plāksteru, pomādu pagatavošanā. Vaska pievienošana vaze­līnam, lanolīnam, taukiem vai citiem ziežu pamatiem palielina masas cietību, blīvumu, paaugstina kušanas temperatūru. Visvairāk vaska ir plāksteru pamatā, mazāk — krēmu, maz vai nemaz — ziežu sastāvā. Vasks stingri pielīp pie ādas un sekmē krēma vai ziedes ārstniecisko vielu uzsūkšanos. Dažās valstīs vasku izmanto arī košļājamās gumijas pagatavošanā.

Z. Ritmanis grāmatā "Bišu produkti veselībai" min vairākas interesantas receptes kosmētiskiem krēmiem, kuru sastāvā ietilpst vasks. Tā, piemēram, taukainai ādai gatavo krēmu no sekojošiem komponen­tiem: 5 g vaska, 5 g ožamā spirta un 7,5 g ūdens.
Vasku   pielieto   vairāk   nekā   40 saimniecības    nozarēs    —    konditorejas, stikla, tekstilrūpniecībā u. c.

Bišu inde

Bišu inde jeb apitoksīns ir caurspīdīgs, bezkrāsains šķidrums ar rūgtenu garšu, specifisku smaržu un skābu reakciju (pH=4,5—5,5). Tā viegli šķīst ūdenī, satur ap 25% gaistošu komponentu. Izžāvētā veidā to var uzglabāt ilgi (vairākus gadus). Bišu indes ķīmiskais sastāvs ir ļoti komplicēts, tajā ietilpst daudz tādu vielu, kas ir arī cilvēka organismā. Bišu inde satur ūdeni, olbaltumvielas, lipīdus, organiskās skābes, ēteriskās eļļas, fermentus — hialuronidāzi, fosfolipāzi u. c, makroelementus, mikroelementus. Bišu indes terapei­tisko aktivitāti parasti saista ar hialuronidāzes klātbūtni, taču pilnībā darbības mehānisms vēl nav izpētīts.

Bišu indes pielietošana ārstnie­ciskiem nolūkiem ir ļoti sena un atšķirībā no citiem biškopības produktiem — medus, putekšņiem, peru pieniņa, kam raksturīgas arī uzturlīdzekļu īpašības, indei ir tikai terapeitiska, ārstnieciska vērtība. Senatnē   visbiežāk     indi     lietoja reimatisma, locītavu, nervu sāpju slimniekiem bišu dzēlienu veidā. Tagad šo paņēmienu lieto reti, jo ir izstrādāti dažādi bišu indes ieguves veidi un izveidotas efektīvas zāļu formās ar bišu indi (ziedes, injekciju šķīdumi).

Ir veikti plaši pētījumi par bišu indes farmakoloģiskajām īpašībām un pielietošanas iespējām zinātniskajā medicīnā. Bišu inde kavē impulsu pārvadi nervu sistēmas mezglos, saīsina asins sarecēšanas laiku, paplašina sīkos asinsvadus, pazemina asinsspiedienu, palielina asinsvadu caurlaidību un diurēzi, stimulē virsnieru dziedzerus, pastiprina organisma izturību pret slimībām. Kopumā bišu indes ietekme uz organismu ir ļoti sarežģīta, atkarīga no devas, pielietošanas veida un individuālās jutības. Interesanti, ka dravniekiem pret bišu dzēlieniem, t. i., pret bišu indi, ar laiku veidojas imunitāte, organismā rodas īpašas aizsargvielas. īpaša jutība pret bišu indi ir apmēram 2% cilvēku (vairāk nekā pret citiem biškopības produktiem). Šādiem cilvēkiem pat vienas bites dzēliens — maksimāli 0,3 mg indes, var radīt astmātiskas parādības, reiboņus, sirdsklauves, vemšanu, krampjus un pat bezsamaņu. Smagos gadījumos noteikti vajadzīga ārsta palīdzība, vieglākos gadījumos palīdzību cietušajam var sniegt arī nespeciālists. Dzēliena vietā vēlams uzlikt aukstu kompresi, var dot ieelpot ožamo spirtu, iekšķīgi lieto dimedrolu. Ārsts N. Joirišs rekomendē ik pēc 3—4 stundām cietušajam dot pa 1 glāzei maisījuma, kas sastāv no 100 g medus, 200 g degvīna, 1 g askorbīnskābes un 1 litra vārīta ūdens. Medus šajā gadījumā uzlabo aknu darbību, bet degvīns, kā ir konstatēts, darbojas kā bišu indes pretinde.

Bišu indes preparāti tiek lietoti gan stacionārā, gan arī mājas apstākļos dažādu slimību gadījumos. Ar tiem ārstē reimatismu, asinsvadu slimības, migrēnu, hipertonisko slimību, tireotoksikozi, podagru, bronhiālo astmu u.c. Preparātu lietošanas laikā vēlama piena un sakņu dieta, jāsamazina sāls lietošana, pilnībā jāatsakās no alkohola, jo tas deaktivē bišu indi — ārstnieciska efekta nebūs.

Jāatceras, ka. lietojot bišu indes preparātus, noteikti ir vajadzīgs ārsta padoms un uzraudzība. Šos preparātus nedrīkst lietot cilvēki, kas slimo ar diabētu, tuberkulozi, audzējiem, smagām infekcijas slimībām, asinsvadu sistēmas slimībām, kuriem ir slimas nieres, aknas, aizkuņģa dziedzeris, kas ir stipri novājējuši vai īpaši jūtīgi pret bišu indi.

Nopērkamie bišu indes produkti "Medus veikalā".

********************************

Pabeidzot šo, apskatu par biškopības produktiem, jāatzīmē, ka vislabākos rezultātus dod kombinēta to lietošana, izmantojot vienlaikus divus vai pat vairākus produktus (medu un putekšņus, putekšņus un propolisu utt.), vai arī periodiski mainot lietojamos produktus. Pozitīvu efektu dod arī biškopības produktu lietošana kopā ar ārstniecības augu drogām (tējām, uzlējumiem, novārījumiem), ar medikamentiem. Galējas nepieciešamības gadījumā tos var lietot vienlaikus pat ar ķirurģiskām ārstēšanas metodēm.

Jebkurā gadījumā šie produkti dod divkāršu labumu — gan ārstējot saslimšanu, gan arī stimulējot organisma dabiskās aizsargspējas. Un pēdējais laikam ir pats svarīgākais.


Mājas lapu izstrāde - Styleweb.lv