Jūs atrodaties:

Medus labās īpašības

Medus tautas medicīna

Tautas medicīnā medus pazīstams kopš senseniem laikiem. To lieto gan tīrā veidā, gan kopā ar dziednieciskajiem augiem, to tējām novārījumiem, uzturvielām.

Pret saaukstēšanās slimībām lieto:
1 ēdamkaroti medu (ieteicams liepu) uz glāzi arsiltu pienu vai tēju; medu ar sarīvētu ķiploku (1:1) pa 1 ēdamkarotei pirms gulētiešanas, uzdzerot siltu ūdeni; piparmētras savāra kopā ar pienu un tad dzer ar medu kā tēju;
sarīvētu sīpolu ar āboliem un medu vai sīpolu sulu ar medu (pa 1 tējkarotei vairākas reizes dienā)

Saaukstēšanās slimību profilaksei:
400g ķiploku un 1,5i dzērveņu pievieno 600g medus. Lieto pa 1 deserta vai ēdamkarotei 2-3 reizes dienā 15-20 minūtes pirms ēšanas kopā ar pienu. Šādu kursu atkārto divas reizes gadā: martā vai aprīlī un oktobrī vai novembrī.
Ķiplokus var gatavot arī maisījumā ar citronu: 1 galviņu ķiploka samaļ, pārlej ar 1 citrona sulu un sajauc ar 2 tējkarotēm medus. Lieto pa tējkarotei dienā.

Kakla skalošanai:
uz vienu glāzi ārstniecības salvijas tējas ņem 1-2 ēdamkarotes medus un 1 tējkaroti etiķa, vienlaikus lieto arī medus plāksterus, kurus gatavo šādi: uzsilda medu, uztriep uz flaneļa vai vilnas auduma un karstu apsien ap kaklu;
1 ēdamkaroti sausu kumelīšu ziedu uzvāra tasē ūdens, atdzesē, izkāš un pieliek 1 tējkaroti medus;
sīpolu novārījumu vai sulu kopā ar medu 5-6 reizes dienā

Pret klepu:
-sajauc medu ar olīveļļu (1:1) un dod pa 1 tējkarotei vairākas reizes dienā. To iesaka pat pret garo klepu. (Ieteicams maziem bērniem)
-uz lēnas uguns vāra citronu 10 min, pārgriež un izspiež sulu. Ielej sulu glāzē, pievieno 2 ēdamkarotes glicerīna, sajauc un pielej glāzi līdz malām ar medu. Ja klepus rets, lieto sīrupu pa 1 tējkarotei dienā. Ja klepus stiprs, tad 4 reizes dienā. Var lietot gan pieaugušie, gan bērni. Ļoti efektīgs līdzeklis.

Sviedrēšanas līdzeklis saaukstēšanās gadījumos:

1. ēdamkaroti liepu ziedu uzvāra vienā glāzē ūdens, atdzesē, izkāš un pieliek 1 ēdamkaroti medus;
2. ēdamkarotes liepu ziedu un kaltētu aveņu ogas (1:1) vāra divās glāzēs ūdens 5-10 min, izkāš un atdzesē. Dzerot pieliek 1 ēdamkaroti medus;

1 ēdamkaroti maisījuma, kas sastāv no māllēpju lapām, kaltētu aveņu ogām .raudeņu lapām (2:2:1), uzvāra 2 glāzēs ūdens. Vāra 5 -10 min, izkāš un lieto siltā veidā pa 1 glāzei, pievienojot uz glāzi tējas 1 -2 tējkarotes medus;
uz 1 glāzi melnā plūškoka tējas pievieno 1 ēdamkaroti medus

Atkrēpošanas līdzekļi:
vijolīšu lapu tēja ar medu;
glāzē māllēpju tējas izšķīdina 1 ēdamkaroti medus. Iesaka pa 1/3 gāzes 2-3 reizes dienā.

Apdegumiem:
lietojot medu pie apdegumiem, tas mazina sāpes, novērš čūlu rašanos, apdegušais ādas laukums ātri sadzīst.

Asinsspiediena pazemināšanai:
ja medu lieto uzturā katrā ēdienreizē, tas atsūc lieko šķidrumu no asinīm, pazeminot asinsspiedienu. Iedarbojoties nomierinoši, tas samazina jebkuru spriedzi.

Pret nierakmeņiem, reimatismu, podagru lieto brūkleņu lapu tēju (20g lapu uz 1 glāzi ūdens) ar medu.

Pret kuņģa, plaušu un aknu slimībām iesaka ozolu mizu, ozollapu un zīļu tēju ar medu.

Veseļojies ar medu!


Medu kā vērtīgu dabas produktu ar dziedniecisku darbību iesaka gan tautas medicīnas tūkstošgadu senā, gan mūsdienu medicīnas klīniskā pieredze.

Amerikāņu ārsts D. Džarviss norāda, ka viņam ir sāpīgi dzirdēt, ka cilvēki izskaidro atteikšanos lietot medu ar to, ka tas it kā esot dārgāks par cukuru. Viņš tādās reizēs vienmēr pierādot, ka veselība dārgāka par visu un uz tā rēķina nevajag taupīt.

Bišu produkti, galvenokārt medus, ar labiem panākumiem var tikt lietoti elpceļu slimību profilaksei un ārstēšanai. Medus, īpaši kopā ar peru pieniņu, darbojas kā preparāts, kas paaugstina organisma pretestības spējas pret jebkuru ārējās vides ietekmi, tajā skaitā bakteriālās un vīrusu infekcijas iedarbību.

Cilvēki, kuri 2 - 3 reizes dienā sistemātiski lieto pa 25 - 30g medus, ir 3 - 4 reizes izturīgāki pret vīrusu infekcijām.

Ja parādās saaukstēšanās slimību, tai skaitā gripas, agrīnie simptomi, jāliekas gultā un silti jāsasedzas, jādod dzert augu tējas, pievienojot 1-2 ēdamkarotes medus un ēdamkaroti aveņu ievārījuma. Ieteicamāk lietot liepu vai aveņu medu. Atcerieties! Medu nedrīkst pievienot karstai tējai, jo medum zūd ārstnieciskās īpašības.

Elpošanas ceļu slimību gadījumos var lietot medu dažādu inhalāciju un aplikāciju veidā. Inhalāciju ilgums 15-20 minūtes. Vislabāko efektu rada medus inhalācijas ar A,C,B vitamīniem. Ārstniecisko vielu ieelpošana jeb inhalācijas ir labs veids, kā novērst un ārstēt balsenes, trahejas, bronhu un plaušu saslimšanas. Gļotāda intensīvi uzsūc ārstnieciskās vielas, kuras nokļūst tieši limfas un asinsvadu sistēmā.

Ir konstatēts, ka 30% medus šķīdums sarkano biešu sulā pilinot pa 5-6 pilieniem 4-5 reizes dienā, ir efektīvs līdzeklis, ārstējot akūtas iesnas.

Elpceļu slimību profilaksei un ārstēšanai, kā arī smaganu asiņošanas un paradontozes ārstēšanā ļoti ieteicams ir šūnu medus. Divas līdz trīs reizes dienā vajadzētu košļāt pilnu tējkaroti šūnu medu desmit minūtes un tad vasku izspļaut. Ja tas nejauši nokļūst kuņģī, nav jāuztraucas, jo vasks ir nekaitīgs. Tā kā gremošanas sulas vasku gandrīz neaizskar, tas tiek izvadīts nesagremots.

Acu ārsti iesaka, ka ar medu labi var ārstēt radzenes iekaisumus, čūlas un apdegumus. Bez tam medus ūdens ieteikts acu skalošanai, ja tās struto un sūrst. Acīm izmantota arī komprese no medus, kuram piejaukts olas baltums.

Ļoti noderīgs medus ir augoša bērna organismam. Bērniem medu parasti dod pa 1 tējkarotei 2 vai 3 reizes dienā, bet ne vairāk kā 30-40g dienā. To var dot pat zīdaiņiem, it īpaši, ja viņiem nepietiek mātes piena un viņus sāk piebarot vai mākslīgi barot.

Medu lieto uroloģijā pret urīnizvadkanāla slimībām. Medus palīdz novērst nakts urīna nesaturēšanu (enurēzi) bērniem, jo tas spēcina un nomierina nervu sistēmu.

Medus ieteikts pret nervozitāti - kā nomierinošs un miega līdzeklis. Lietojams pa 1 ēdamkarotei pirms gulētiešanas, bērniem pa 1 tējkarotei. Nav nekaitīgāka miega līdzekļa par glāzi medus ūdens. Tas naktī nomierina cilvēku un stiprina miegu.

Medu var lietot dažādu ādas slimību ārstēšanai. Tas labi dziedina furunkulus, karbunkulus. Medus baro ne tikai ādas audus, bet arī tās nervu receptorus. Tāpēc medu lieto ārstnieciskajā kosmētikā.

/A.Ruks. "Ārsta padomi biškopības produktu lietotājiem"/
/Z.Ritmanis "Medus un citi biškopības produkti"/


Medus lietošana ārstniecības nolūkos


Jau kopš sirmas senatnes cilvēks ir centies iepazīt un pieradināt dažādus
dzīvniekus, pamazām izveidojot no tiem mājdzīvniekus. Daļēji par tādiem
var uzskatīt arī bites, kaut gan biškopība kā saimniecības nozare ir radusies
samērā nesen.

Agrāk bites izmantoja tikai medus un vaska ieguvei, tāpēc arī šie produkti ir labi pazīstami no ārstnieciskā viedokļa. Citus biško­pības produktus ieguva maz un lietoja samērā reti. Šodien biškopji iegūst no bišu dravas daudz vērtīgu produktu, kam ir noskaidrota arī ārstnieciskā vērtība un kas plaši tiek lietoti ne tikai tautas, bet art zinātniskajā medicīnā. Pie tādiem var pieskaitīt propolisu jeb bišu līmi, ziedputekšņus un bišu maizi, bišu māšu peru pieniņu, bišu indi, vasku. Visi minētie produkti ir ar augstu bioloģisko aktivitāti, tiem ir izpētītas farmakologiskās īpašības, iespējamā nevēlamā blakusiedarbība, izstrā­dātas efektīvas zāļu formas pielietošanai slimību ārstēšanā un profilaksē. Biškopības produktus izmanto arī veterinārijā, kosmētikā, dažādās tehnikas nozarēs.

Jau pirms 2500 gadiem zinātniskās medicīnas pamatlicējs, grieķu ārsts Hipokrāts sapņoja par to, lai zāļu līdzekļiem būtu pārtikas vērtība, bet pārtikas līdzekļi darbotos kā zāles. Šai vēlmei vistuvāk savā būtībā ir medus. Medu parasti uzskata par pārtikas produktu ar augstu ener­ģētisko vērtību. Taču, ņemot vērā to, ka medū ir ap 100 dažādu cilvēkam nepieciešamu vielu, to tikpat labi var uzskatīt arī  par  efektīvu  dabisku ārstniecības līdzekli. Medus satur ap 18% ūdens, 74% invertcukura, 2% saharozi, 1,5% dekstrīnus, 0,4% slāpekli saturošus savienojumus (ol­baltumvielas, aminoskābes, alkaloidus), 0,1% organiskās skābes, 0,1% minerālvielas (9 makroelementus un 23 mikroelementus), fermentus, vitamīnus, pigmentus, ēteriskās eļļas, augšanas vielas, biogēnos stimula­torus un citus savienojumus.

Medus farmakologiskās īpašības tika izpētītas tikai pagājušā gadsimta vidū. Konstatēts, ka medum piemīt spēcīga baktericīda (baktērijas iznīcinoša) un bakteriostatiska (baktēriju augšanu apturoša) darbība, taču tās efektivitāte lielā mērā atkarīga no tā, no kādas vai kādām augu sugām medus ievākts. Tā, piemēram, liepu medus pat atšķai­dījumā 1:160 iznīcināja zeltaino stafilokoku, kamēr citu augu medus bija efektīvs tikai koncentrācijā 1:5. Dizentērijas izraisītājs ir jūtīgs pret saulgriežu medu, bet mazāk jūtīgs pret medu, kas ievākts no citiem augiem.

Ārstnieciskiem nolūkiem medus lietots jau ļoti sen. Tautas medicīna to lietoja pret klepu, pret kakla un krūšu sāpēm, pret dažādām kuņģa, nieru, acu slimībām, ārīgi brūču dziedēšanai, pret augoņiem, apde­gumiem. Medu lietoja tīrā veidā vai kopā ar pienu, tēju, dažādām augu sulām (ābolu, rutku, sīpolu, bur­kānu), etiķi, olas dzeltenumu. No medus gatavoja plāksterus, ziedi, zirnīšus. Medu izmantoja ari kā konservējošu līdzekli augļu, sakņu un pat gaļas ilgstošai saglabāšanai. Jāatceras, ka medus karsēšana virs 70° C iznicina tā vērtīgās ārstnie­ciskās īpašības.

Literatūrā ir atrodamas vairākas senas receptes medus lietošanai dažādu slimību ārstēšanā.
Iesnu un kakla sāpju mazināšanai lietota salvijas lapu tēja ar medu un etiķi pa ēdamkarotei 8—10 reizes dienā, vienlaikus ar to arī skalots kakls. Ārīgai lietošanai gatavots medus plāksteris — sakarsētu medu uztriepa un flaneļa vai vilnas auduma un apsēja ar sāpošo kaklu. Pret balss aizsmakumu labi palīdz glāze karsta piena ar olas dzeltenumu un ēdam­karoti medus, ko izdzer no rīta tukšā dūšā. Pret sirdsklauvēm ieteikts maisījums no 1/2 glāzes ābolu sulas, 1/2 glāzes ūdens un 2 tējkarotēm medus, ko lieto ik rītu. Šis pats maisījums, lietots vairākas reizes dienā ēšanas laikā, palīdzot pret aptaukošanos. Pret bronhītiem, klepu lietota sīpolu, rutku vai burkānu sula, sajaukta ar medu vienādās daļās, pa tējkarotei 3—4 reizes diena. Var lietot arī medu inhalācijās.

Hipertonijas slimniekiem slimības sākuma stadijā ieteic lietot šādu maisījumu: 1 glāze biešu sulas, 1 glāze burkānu sulas, 1 glāze mār­rutku sulas (sarīvētus mārrutkus diennakti nostādina ūdenī), 1 glāze medus un 1 citrona sula. Visu labi samaisa un uzglabā vēsā, tumšā vietā (ledusskapī, pieliekamajā). Lieto pa 1 ēdamkarotei divas reizes dienā 1 stundu pirms ēšanas. Ārstēšanās kursa ilgums ir pusotra — divi mēneši.

Medu lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnu čūlas ārstēšanai pa 30 g 2 st. pirms ēšanas — brokastīm un pusdienām un 3 st. pēc vakariņām. Ārstēšanas kurss ilgst 2 mēneši. Ja medus ēšana rada kairinājumu, to var izšķīdināt glāzē silta ūdens un izdzert norādītajā laikā. Medus sekmē gre­mošanu un regulē zarnu darbību.

Medu var lietot ārīgi brūču, čūlu, furunkulu ārstēšanai, jo tas iznīcina patogēnos mikroorganismus, uzlabo asins atteci un šūnu barošanos brūcē. Lieto medus apliekamos (marli ar medus kārtu) vai gatavo ziedi, samaisot medu ar nesālītiem cūku taukiem vienādās daļās. Uz augoņiem var likt apsēju ar medus un miltu maisījumu.

Daudzpusīgi tiek pielietots šūnu medus. To ieteic košļāt un sūkāt pret iesnām, deguna blakus dobumu iekai­sumu, pret saaukstēšanos, angīnu. Ārstēšanai lieto pa tējkarotei šūnu medus 4—6 reizes dienā, košļā apmēram 15 minūtes, tad vasku izspļauj. Saaukstēšanās slimību, gri­pas, aterosklerozes profilaksei šūnu medu košļā 1—2 reizes dienā ziemas mēnešos.

Medu izmanto arī kosmētikā kā līdzekli, kas labi dezinficē un baro ādu. Sejas ādas kopšanai ieteic maskas ar medu. Rūpīgi sajauc 100 g medus ar 25 g spirta un 25 g ūdens. Masku uzliek uz sejas ar vates tamponu un patur 10—15 minūtes. Tad seju nomazgā ar siltu ūdeni. Var arī samaisīt 1 olas dzeltenumu ar 1 ēdamkaroti medus. Šo masku iesaka sausai ādai. Lietot var ikdienas no rīta pirms rīta tualetes. Sausai un normālai ādai iesaka maisījumu no 100 g medus un 1 citrona sulas. Šo masku tur 5—10 minūtes, tad seju nomazgā ar aukstu ūdeni. Grumbu novēršanai sausai un normālai sejas ādai var gatavot masku, sakuļot 2 ēdamkarotes miltu ar 1 olas baltumu un pievienojot 1 tējkaroti medus. Šo masku tur uz sejas 10—15 minūtes, nomazgā ar siltu ūdeni. Sejas ādu labi tīra, padara samtainu un nogludina  grumbas medus ūdens vanniņas. Šim nolūkam 1 ēdamkaroti medus izšķīdina 2 glāzēs silta ūdens un ar šo šķīdumu vakarā mazgā seju ar vates tamponu 5—7 minūtes, pēc tam noskalo seju ar siltu ūdeni (bez ziepēm). Roku ādas  kopšanai  un mīkstināšanai var ieteikt maisījumu no 3 ēdamkarotēm glicerīna, 1 tējkarotes ožamā spirta, 1 tējkarotes medus, 1/2 glāzes ūdens un naža gala boraka. Visu rūpīgi samaisa un pirms lietošanas saskalo.
Cilvēkiem, kam ir īpaša jutība pret ziedu putekšņiem (alerģiskas iesnas, siena drudzis) iesaka profilaktiski košļāt šūnu medu 3—5 reizes dienā pa tējkarotei visu bīstamās sezonas laiku.
Medu iesaka kā nomierinošu līdzekli pie paaugstinātas garīgās slodzes. Ja vakarā ir grūti aizmigt, ieteic apēst 1—2 tējkarotes medus ar siltu pienu vai tēju.

Tomēr, lietojot medu, jāievēro mērenība. Princips — jo vairāk, jo labāk — šeit neder. Dienā pieaudzis cilvēks drīkst apēst 60—100 g medus, bērns — pusi no šī daudzuma. Nav ietei­cams visu dienas de­vu apēst vienā rei­zē, labāk to sadalīt vairākās daļās
dienas lai­kā. Vispil­nīgāk or­ganisms izmanto medu tad, ja to lieto 1,5—2
stundas pirms ēšanas vai 3 stundas pēc ēšanas.

Reti, bet tomēr mēdz būt cilvēki, kam ir īpaša jutība (idiosinkrāzija) pret medu. Viņiem medus var radīt iesnas, ādas niezi, izsitumus, galvas­sāpes, kuņģa un zarnu darbības traucējumus. Šādi cilvēki medu nedrīkst lietot ne uzturā, ne ārstniecībā. Medus nav ieteicams ari cilvēkiem, kas slimo ar alerģiskām slimībām. Ļoti uzmanīgi medu jālieto cukura diabēta slimniekiem, viņiem vēlams konsultēties ar ārstu. Bērniem ar eksudatīvo diatēzi medu lietot var, bet sākumā jāpārbauda, vai viņiem nav paaugstināta jutība pret medu. Sākumā dod pa 1/2 tējkarotei medus dienā. Ja diatēze nepastiprinās, tad devu var paaugstināt līdz 1 tējkarotei dienā. Ir pat zināmi gadījumi, kad šādā veidā diatēze ir likvidēta.


********************************

Pabeidzot šo, apskatu par biš­kopības produktiem, jāatzīmē, ka vislabākos rezultātus dod kombinēta to lietošana, izmantojot vienlaikus divus vai pat vairākus produktus (medu un putekšņus, putekšņus un propolisu utt.), vai arī periodiski mainot lietojamos produktus. Pozitīvu efektu dod arī biškopības produktu lietošana kopā ar ārstniecības augu drogām (tējām, uzlējumiem, novārījumiem), ar medikamentiem. Galējas nepiecieša­mības gadījumā tos var lietot vienlaikus pat ar ķirurģiskām ārstē­šanas metodēm.

Jebkurā gadījumā šie produkti dod divkāršu labumu — gan ārstējot saslimšanu, gan arī stimulējot orga­nisma dabiskās aizsargspējas. Un pēdējais laikam ir pats svarīgākais.

Mājas lapu izstrāde - Styleweb.lv